Pielikumā esošās bildes fiksētas vienā piebarotavā, pietiekami īsā laikā, lai sprastu, kas notiek dabā un kur meklējami patiesie draudi tai sērgai, kura apdraud visas Latvijas cūkas (domāju sugu, nevis izpausmes formu). Kurš tad no nofotogrāfētajiem dzīvniekiem ir lielākais drauds vai atbalsts cūku mēra vai jebkuras citas dzīvnieku slimības izplatībai?
Vai tas ir viks, kura ēdienkartē meža cūka ieņem nozīmīgu vietu un kura dzīves telpa ar infekcijas iznēsāšanas iespējām ir daudzkārt plašāka kā meža cūkai?
Vai tas ir bezatbildīgi klejojošs mājlops, kuši slimību no meža var aiznest mājdzīvniekiem?
Vai tas ir jenotsuns, kurš mēdz kalpot kā noturīgs inkubators jebkurai sērgai?
Vai tā ir mežacūka, kura vienīgā kā suga ies bojā no šīs epidēmijas?
Šobrīd atbildīgie dienesti lauza galvas, kā samazināt mežacūku skaitu, tās nomedījot (iznīcinot). Dominējošie risinājumu piedāvājumi ir nepārprotami: ja negribam pieļaut epidēmijas ienākšanu valstī, jāiznīcina tās potenciālie upuri. Nedomāju, ka kāds no mums gribētu piedzīvot līdzīgu risinājumu attiecībā uz tām epidēmijām, kuras apdraud cilvēkus.Tātad aicinu izvērtēt ceļu, kuru izvēlamies draudu risināšanā: novēršam uz tālām prognozēm balstītas sekas vai eksistējošus draudus, cēļoņus un apstākļus.
Kāds šauri specifiski domājošs "eksperts" šīs "hronikas" iespaidā, iespējams, tūlīt rosinās aizliegt dzīvnieku piebarošanu. Atgādināšu, ka tā ir vienkāršakais paņēmiens mežacūku dzīves telpas un slimības izplatības areāla samazināšanai, priekšnosacījums selektīvai dzīvnieku izlasei un kamerā fiksēto 3 cūku mēra izplatīšanos sekmējošo apstākļu nozīmes mazināšanai. Varbūt produktīvāk būtu motivēt medniekus ierobežot jenotsuņus, kuri savairojušies nepieredzētā biezībā, un vilku, kas Latvijas apstākļos kā suga pārskatāmā nākotnē nevar būt apdraudēta? Pārliecinoši argumentējot, mēs varētu iegūt arī Eiropas sapratni. Lauksaimniekiem, kuriem, diemžēl, neizdevās panākt savu interešu aizsardzību tiesiskā cēļā caur likumdošanas iniciatīvu, šajā situācijā varētu būtu lietderīgi parūpēties par savu drošibu, novēršot bezatbildīgo mājdzīvnieku īpašnieku vienaldzību.
Pirms ķeramies pie "valsts budžeta siles", aicinu lietderīgi izsvērt tās satura produktīva pielietojuma iespējas.
Šis ir tikai mans viedoklis, tas nav balstīts uz padziļināti specifisku kompetenci, to veido fotokameras objektīvs redzējums un personiskās pieredzes veidota izpratne par reālām mijiedarbībām dabā. Ja to nespējat mainīt ar citiem argumentiem, esmu gatavs zem tā parakstīties.
Aldis Felts
