Lai kliedētu neziņu un bažas par gaidāmajiem Medību likuma grozījumiem, kuru galvenais mērķis ir ierobežot Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību, Latvijas Mednieku savienība (LMS) informē par aktualitātēm šajā jomā.

Grozījumi likumā nepieciešami vairāku iemeslu dēļ. ĀCM joprojām turpina izplatīties un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) prognozē, ka nākamā gada laikā tas būs sastopams visā Latvijā. 

LMS valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis skaidro, ka Medību likuma grozījumu apspriešanas un apstiprināšanas gaita, ņemot vērā ārkārtējo situāciju, šoreiz ir atšķirīga. “Šo grozījumu izstrāde nenotiek kā ierasts, kad tiek sasaukta milzīga darba grupa ministrijā, notiek apspriedes Ministru kabinetā, kam seko Saeimas 1.lasījums, komisija, 2.lasījums, komisija un 3.lasījums. Minētie grozījumi tiks virzīti kā piecu deputātu priekšlikums un tiks izskatīti steidzamības kārtā, vienā dienā, divos lasījumos bez iespējām iesniegt citus priekšlikumus,” stāsta Jānis Baumanis un atzinīgi vērtē, ka LMS bija iespēja piedalīties šo grozījumu sagatavošanā un ietekmēt to saturu.

Sākotnēji likumprojekts paredzēja, ka tiesības medīt meža cūkas tiks piešķirtas visiem reģistrētajiem medību iecirkņiem, neatkarīgi no to platības. Tāpat tika plānots ka pašvaldību medību koordinācijas komisijas varēs pārņemt medību tiesības vietās, kur nav noslēgti medību līgumi vai medības aizliedz citi normatīvie akti. LMS iebilda pret šādiem grozījumiem, jo saskatīja tajos draudus esošās medību iecirkņu sistēmas graušanai un turpmākai sadrumstalošanai. LMS valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis pauda viedokli, ka medību iecirkņi, kuru platība ir mazāka par 200ha nav veidoti ar mērķi medīt meža cūkas, bet gan nelimitēto dzīvnieku medībām. "Līdz ar to, meža cūku medības šajās platībās iespējamas vienīgi lauksaimniecības kultūru postījumu vietās vai pie barotavām. Atļaujot meža cūku medības šādās platībās, tiks veicināta nekontrolēta un intensīva meža cūku piebarošana, pret ko kategoriski iebilst PVD. Tāpat, ņemot vērā izskanējušās bažas par to, ka likuma grozījumi varētu kalpot par iemeslu esošo iecirkņu šķelšanai un jaunu 200ha iecirkņu veidošanai, LMS ir vienojusies ar Latvijas Mednieku asociāciju un Zemnieku saeimu un kopīgi iesniegusi priekšlikumu noteikt, ka tiesības medīt meža cūkas ir iecirkņos, kuru platība ir sākot ar 200ha un kuri reģistrēti līdz 01.11.2015,” tā Baumanis. Tāpat likumprojekts paredz, ka Valsts meža dienestam būs tiesības noteikt atbildīgo medību tiesību lietotāju, kurš varēs medīt meža cūkas platībās par kurām nav noslēgti medību tiesību nomas līgumi vai medības aizliedz citi normatīvie akti. Uzskatām, ka primārajam kritērijam, nosakot atbildīgo medību tiesību lietotāju, jābūt medību klubu noslēgtajiem savstarpējiem līgumiem par medību iecirkņu ārējām robežām, kā arī mednieku līdzšinējai aktivitātei meža cūku medībās.

Medību likuma Pārejas noteikumi, kas tiks iesniegti Saeimā pašreizējā redakcijā ir šādi:

12. Āfrikas cūku mēra un Klasiskā cūku mēra draudu ierobežošanas pasākumu īstenošanas laikā līdz brīdim, kad mežacūku populācijas blīvums vidēji Latvijā ir samazināts līdz vienai mežacūkai uz 200 hektāriem, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. martam:

12.1. medību tiesību lietotājam ir pienākums medījot samazināt mežacūku populācijas blīvumu piekritīgajā medību platībā;

12.2. medību tiesību lietotājam, kura medību iecirknis, kas reģistrēts līdz 01.11.2015.,ir lielāks par 200 hektāriem,  ieskaitot meža zemi un lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atļauts medīt mežacūkas, neievērojot šā likuma 19. panta pirmās daļas 2.punktā noteikto minimālo medību platību prasību;

12.3. medību tiesību īpašniekiem, kuru īpašumā vai valdījumā esošajās medību platībās saskaņā ar šā likuma 3. panta trešās daļas 3. un 4.punktu medības ir aizliegtas, kā arī medību tiesību ietotājiem, kuru medību iecirkņa platība ir mazāka par 200 hektāriem, nav tiesības aizliegt mežacūku medības savā īpašumā vai valdījumā esošajās medību platībās, kā arī radīt šķēršļus mežacūku medībām savā īpašumā vai valdījumā esošajās medību platībās; 

12.4. Valsts meža dienests pārņem un īsteno medību tiesības medību platībās, kurās nav atļautas meža cūku medības, nosakot atbildīgo medību tiesību lietotāju, pēc šādiem kritērijiem: 

12.4.1. iesaistot ģeogrāfiski tuvāko medību tiesību lietotāju, kurš ir tiesīgs medīt mežacūkas; 

12.4.2. ja medību platībai, kurā nav atļautas mežacūku medības, tieši pieguļošajās platībās ir vairāki šā likuma pārejas noteikumu 12.4.1. apakšpunktā minētie medību tiesību lietotāji, tad priekšroku dod medību tiesību lietotājam, kurš iepriekšējā medību sezonā ir nomedījis vairāk mežacūku uz 1000 hektāru no attiecīgā medību iecirkņa kopplatības;

12.4.3. ņemot vērā dabīgo un mākslīgo šķēršļu (piemēram, ūdenstilpnes, autoceļi, apdzīvotas vietas) esamību apvidū;

12.5. lēmumu pieņemšana par mežacūku medību tiesību pārņemšanu un īstenošanu medību platībās, kurās nav atļautas mežacūku medības, ir Valsts meža dienesta kompetencē, un šo lēmumu pārsūdzēšana neaptur to darbību. Medību koordinācijas komisijai nav tiesību pārņemt un īstenot medību tiesības šajās medību platībās;

12.6. Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta ierosinājuma Valsts meža dienests var noteikt:

12.6.1. atvieglotus nosacījumus attiecībā uz šajā likumā un medību noteikumos noteiktajiem medību veidu, līdzekļu, rīku, metožu vai paņēmienu ierobežojumiem meža cūku medībās;

12.6.2. atšķirīgus nosacījumus šā likumā 22. panta ceturtajā daļā un medību noteikumos noteiktajai informācijas apritei un medību norises dokumentēšanas kārtībai par nomedītajām meža cūkām.

LMS valdes priekšsēdētājs uzsver, ka šobrīd netiek runāts un diskutēts par to, lai meža cūkas noteiktu par nelimitēti medījamu dzīvnieku.